Marienbādes kūrorta aizsākumi

Vieta, kur tagad atrodas kūrorts, bija purvaina un neapdzīvota, līdz 1197 gadā šeit Teplas karstos tika izveidots klosteri upes. Mūki bija pirmie, kas mežā atklāja sāls avotu un pat mēģināja tur iegūt sāli. Vēlāk šī sāls veiksmīgi tika tirgota kā ... atslābinošs līdzeklis.

Traucēklis tam, lai sāktu aktīvi izmantot ārstnieciskos avotus, bija īpašumu problēmas. Turpat blakus atradās alvas raktuves, un mūkiem nebija brīvas pieejas zemēm. Taču abatam Ebrsbaham ļoti rūpēja avotu liktenis un jau 1606.gadā ārsts no Kalnu Slavkovas parakstīja dziedniecisko avotu ārstēšanās kursu pirmajam pacientam Pirmā publikācija par sāļo avotu ārstniecisko iedarbību tika publicēta 1679.gadā.

Ziņas par avotu ārstniecisko iedarbību sāka izplatīties un uz turieni sāka doties pirmie slimnieki. Mūki ūdeni pildīja traukos un sūtīja uz cietiem klosteriem. Taču pirmie mēģinājumi te izveidot kūrortu beidzās ar neveiksmi, vietējie iedzīvotāji nespēja noticēt tā nākotnei.

Marienbādes kūrorta izveidošanos visvairāk ietekmēja klostera ārsts Jans Nēra, kurš 1779.gadā pārliecināja abatu un vēl dažus mūkus uz sevis izmēģināt ārstniecības kursu. Mūki lietoja ūdeni nelielās devās vairākas reizes dienā, tā rezultātā uzlabojās gremošana, uzlabojās apetīte un atgriezās veselīgs miegs. Ārsts Nēra veica avotu ķīmisko izpēti un saprata, ka tos var izmanot slimnieku ārstēšanai. Tomēr vēl ilgi klosteris nesaņēma atļauju kūrmājas celtniecībai, tikai 1818.gadā Marienbāde ieguva kūrorta pilsētas statusu.

Pirmie pacienti bija spiesti dzīvot nelielā koka namiņā netālu no Marijas avota, turpat notika peldes minerālūdens vannās.
Kūrorta nosaukums radies no Marijas avota. Agrāk šo avotu sauca par Smirdīgo, jo no tā nāca ļoti spēcīga smaka. Esošo nosaukumu avots ieguva no ikonas, kas bija piekārta pie avota, to bija novietojis kāds kareivis, kurš atgriežoties no kara gaitām pateicībā par izārstēšanos, to bija piekāris.
Tālākajā kūrorta izaugsmē nozīmīga loma bija abatam Kārlim Kasparam Reitenbergam, kurš 19.gs. sākumā sekmēja kūrmāju un paviljonu būvi.

Slavenie viesi

Gēte – vācu dzejnieku karalis un kūrorta krusttēvs.
1820.gadā Marienbādi apmeklēja Johans Volfgangs Gēte, pēc tam vēl divas reizes viņš atbrauca uz kūrortu. Viņš sajūsminājās par šejienes brīnišķīgo dabu un aicināja abatu Reitenbergu turpināt sekmēt kūrorta attīstību. Vietējiem ārstiem viņš ieteica neaprobežoties ar tradicionālajām ārstēšanās metodēm, bet sākt lietot mūsdienīgās metodes. Protams, ka Gētes ierašanās Marienbādē, sekmēja kūrorta popularitāti. Uz kūrortu sāka braukt arvien bagātāki apmeklētāji.
Brauca arī citas slavenības - Frederiks Šopēns, Nikolajs Vasiljevičs Gogolis, Rihards Vāgners, Ivans Sergejevičs Turgeņevs, Gasparo Spontini, Karla Marija fon Vēbera. Kūrorts piedzīvoja pacēlumu, taču tā zelta laiki ir vēl priekšā.

Kūrorts karalim
1897.gadā uz Marienbādi pirmoreiz atbrauca nākamais Anglijas karalis Eduards VII. Nav zināms, kas ietekmēja šo karaļa izvēli, taču jau no pirmās reizes Eduards VII, kurš uzdevās par Lankasteras pulka virsnieku, iemīlēja Marienbādi un pavisam atpūtās šeit deviņas reizes.
Britu karalis Marienbādei piesaistīja visas pasaules uzmanību. Kūrorts pievilināja arvien vairāk atpūtnieku. Vairākas no vecajām celtnēm šajā laikā tika atjaunotas, tika celta aizvien jaunas un jaunas viesnīcas.
Marienbādē notikušas vairākas vēsturiskas tikšanās, kurām vēlāk bija liela politiska nozīme. 1904.gadā te notika Austroungārijas imperatora Franča Jozefa I un Anglijas karaļa Eduarda VII tikšanās. Te notikušas angļu un krievu diplomātu tikšanās.

Sezonas atklāšana
Kūrorta sezona tiek atklāta1.maijā ar vakara koncertu kolonādē. Maija pirmajā svētdienā svinīgi tika iesvētīti avoti, kas nozīmēja kūrorta sezonas atklāšanu.

Ēdiens un mūzika
Īpaša nozīme ēdināšanā bija mūzikai. Jau agrāk tika uzskatīts, ka mūzika uzlabo gremošanu. Tieši tāpēc izveidojās tradīcija, ka atpūtniekiem ēdienreižu un svētku laikā spēlē nelieli orķestri. Repertuārs nu ēdienkarte tika rūpīgi atlasīti, un to apstiprināja paši atpūtnieki. Svētku gadījumā repertuārs tika drukāts uz zīdpapīra.

1904. gada 16. augustā Austroungārijas Imperatora Franča Jozefa I un Anglijas karaļa Eduarda VII tikšanās laikā kamerorķestris izpildīja iepriekš sagatavoto un nodrukāto programmu. Kāda tā bija? Kartupeļu zupa, forele, jaunie kartupeļi, spināti, burkāni, irbīte brūkleņu mērcē, grils a’la poulard, šokolādes saldējums, zemenes ar putukrējumu ....

Bagātākais kūrorta viesis?
Aizgājušo gadu laikā Marienbādi ir apmeklējuši daudz bagātnieku, karaļi, turīgi Krievijas kņazi, rietumu miljonāri. To vidū ir bija Morgans, kurš finansēja Panamas kanāla būvi, franču automobiļu karalis Reno. Taču pats bagātākais viesis skaitās Persijas šeihs Mustafa Edins, kurš bija Persijas valdnieks 1896 – 1907.gadā. Viņš ieradās kūrortā 1900. gadā. Šī vizīte pilsētai maksāja krietnu summu drošības garantēšanai, jo neilgi pirms tam Briselē bija veikts šeiha slepkavības mēģinājums

Marienbāde Čehoslovākijas laikā

Pēc Pirmā pasaules kara, kad izveidojās Čehoslovākijas Republika, pacienti atkal sāka braukt uz kūrortu. 20 gados sākās nacionālisma laiks, kad bija tendence atteikties no visa vāciskā, tad Marienbāde ieguva savu tagadējo nosaukumu, tika pārdēvēta par Marianski Lazne. Taču ekonomiskā krīze apturēja turpmāko kūrorta attīstību. Otrā Pasaules kara laikā Marienbāde necieta, tāpēc līdz mūsdienām pilnībā ir saglabājies kūrorta vēsturiskais veidols. Pēc kara sekoja vācu tautības iedzīvotāju izlikšana no šīm teritorijām, no citām Čehoslovākijas teritorijām iedzīvotāji tika pārvietoti uz Marienbādi, līdz ar to kūrorts tika nolaists.

Tikai 1989.gadā sāka atjaunoties kūrorta tradīcijas. Pēdējo 15 gadu laikā situācija ir arvien uzlabojas. Kārļa Universitāte pilsētā atvērusi fakultāti, kur tiek apmācīti studenti fizioterapijā un balneoloģijā.