Lisabona ar lepnumu nes tās neticamo kultūras mantojumu. Pilsēta stiepjas pār septiņiem pakalniem uz ziemeļiem no Tagus upes (Rio Tejo) grīvas un piedāvā veidolu dažādību tās ielās. Senajos rajonos (bairros) šaurās ieliņas ieskauj mājas pasteļtoņos ar tām raksturīgajām veļas auklām. Šur un tur no augšas paveras pasakainas ainavas. Tramvaja vagoniņu (eléctricos) žvadzoņa papildina pilsētas ielu rosmi; spodrās, zilganbaltās keramikas flīzes grezno baznīcu sienas un strūklakas.
Protams, dažviet Lisabonai pietrūkst tās senā šarma. Pilsētas centra rajonā dažas vietas ir zaudējušas to oriģinālo pievilcīgumu, tā kā Lisabona ir kļuvusi kosmopolītiskāka: dažas 19. un 20. gadsimta jūgendstila ēkas tika aizstātas ar spožām, jaunmodīgām iestādēm. Senās vagonetes dala ielas ar „ātrajiem tramvajiem” un rūcošām automašīnām.
Modernizācija, protams, ir arī krasi attīstījusi pilsētu. Gatavojoties vadīt Pasaules izstādi 1998 (World Expo1998), Lisabonas iedzīvotāji uzposa sabiedriskās ēkas, izremontēja tuneļu sistēmu un uzcēla iespaidīgu otro tiltu pāri upei. Pašreiz Lisabonas Expo vieta ir milzīgā Parque das Nações parks upes piekrastē. Šajā ostas pilsētā ir ļoti liels kruīzu pieprasījums.
Alfama
Alfamas neskaitāmās šaurās ieliņas un laukumi var būt diezgan mulsinoši, bet tajā pašā laikā Alfama ir diezgan kompakta, un jūs visticamāk atkal un atkal nonāksiet pie vienām un tām pašām ēkām un ielām. Mauru laikos šis rajons plauka un ziedēja, un 15. gadsimtā tas bija nozīmīgs ebreju kvartāls – par to liecina antīkā sinagoga uz Beko das Barrelas.
Alfamas ieliņas un gatves ir diezgan stāvas, un to dažādie līmeņi ir savienoti ar akmens kāpņu posmiem. Tāpēc labāk apgaitu uzsāciet no augšējās daļas (tai būs nepieciešamas vismaz divas stundas, vai arī trīs, ja vēlaties apmeklēt Museu-Escola de Artes Decorativas muzeju). No lielās terases blakus Santa Luzia baznīcai paveras burvīgs skats uz Alfamas rajonu un upi.
Castelo de São Jorge
Lai gan Svētā Georga pili cēla mauri, tās pamatus likuši romieši un vestgoti. Pie galvenās ieejas atrodas dona Alfonso Henrikes statuja. Alfonso karaspēki 1147. gadā aplenca pili un padzina maurus un Lisabonas. No pils vaļņiem paveras skats uz pilsētu līdz pat Ponte 25 de Abril tiltam. Kādreiz šajā pilī mitinājās Portugāles valdnieki – līdz pat 16. gadsimtam. Tagad šeit atrodas mājīgs, lepns restorāns un pilsētas vēstures muzejs, kur jūs varat novērot pilsētas dramatiskākos notikumus, piemēram, lielo zemestrīci 1755. gadā. No pils galvenā torņa Torre de São Lourenço jūs varat sekot pilsētas rosmei. Mūri ietver nelielu teritoriju, pili, Santa Cruz viduslaiku baznīcu, restorānus un suvenīru veikalus.
Cena: Castelo de São Jorge EUR 5
Atvērts: Mar.-Okt., katru dienu 09:00-21:00; Nov.-Febr., katru dienu 09:00-18:00.
Baixa
1755. gada zemestrīce, milzīgs paisuma vilnis un ugunsgrēki nogalināja tūkstošiem cilvēku, pārvēršot 18. gadsimta Lisabonu par drupām. Desmitgades laikā plaši atjaunošanas darbi pēc karaļa padomnieka marķīza Pombala pavēles piešķīra pilsētas centrālajam rajonam (Baixa) jaunu, neoklasisku izskatu. Mūsdienās šis veikaliem, restorāniem un citiem komerciāliem uzņēmumiem piepildītais rajons stiepjas no Praça do Comércio parka upes piekrastē līdz Rossio laukumam. Pombals atsevišķās ielās izvietoja dažādas tirdzniecības un amatniecības darbnīcas; tas vēl joprojām atspoguļojas ielu nosaukumos, piemēram, Rua dos Sapateiros (Kurpnieku iela) un Rua da Prata (Sudrabkaļu iela). Blakus neoklasiskajai arkai Rua Augusta ielā jūs atradīsiet dārglietu tirdziņu. Uz ziemeļaustrumiem no Rossio laukuma Rua das Portas de Santo Antão ielā atrodas zivju restorāni un divi ginginha bāri – mazas telpas, kur vietējie iedzīvotāji bauda ķiršu liķieri.
Belem
Daži no Lisabonas lieliskākajiem pieminekļiem un muzejiem atrodas Belém (Betlēmes) rajonā, pilsētas rietumdaļā. Jauno atklājumu laikā tieši no šīs vietas pētnieki devās jūrā. Atvestās bagātības nodrošināja daudzu ēku celtniecību. Dažas no tām ir unikāli Portugāļu vēlās Gotiskās arhitektūras (Manueline) paraugi. Lielākā daļa vietu pirmdienās ir slēgtas, bet svētdienās ieejas maksa dažās vietās ir zemāka, vai arī ieeja ir bezmaksas.
Mosteiro dos Jeronimos
Hieronima klosteris bija Dona Manuela I iecere; 1496. gadā viņš lūdzis Vatikānam atļaut klostera celtniecību. Slaveno klosteri finansēja dārgumi no Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas. Celtniecības darbi tika sākti 1502. gadā.
Šis UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir pārsteidzošs Manueline arhitektūras paraugs (nosaukums dots par godu donam Manuelam I). To raksturo sīki izstrādātas skulptūras ar jūras motīviem. Dienvidu vārti ir galvenā ieeja baznīcā; uz centrālā pīlāra atrodas Henrija Jūrasbraucēja skulptūra. Plašajam baznīcas interjeram raksturīga dekorāciju pārpilnība, kolonnas un komplicēti režģveida griesti. Šajā klosterī atdusas jūrasbraucējs Vasko da Gama un dzejnieks Luišs da Kamoišs. Nepalaidiet garām satriecošo Gotiskā un Renesanses stila klostera ēku.
Hieronima kopiena klosterī mitinājās vairāk kā 400 gadus līdz 1833. gadam, kad kopiena saira.
Maksa: EUR 6, EUR 10 biļetē iekļauta Torre de Belém un Palacio de Ajuda; svētdienās ieeja bezmaksas.
Atvērts: Mai.-Sept., no otrdienas līdz svētdienai 10:00-18:00. Okt.-Apr., no otrdienas līdz svētdienai 10:00-17:00.
Chiado un Bairro Alto
Uz rietumiem no Lisabonas centrālā rajona atrodas moderns tirdzniecības rajons – Chiado. 1988. gadā postošs ugunsgrēks iznīcināja daļu no šīs teritorijas; desmitgades laikā daudzas ēkas tika atjaunotas, tostarp dažas no fin de siècle fasādēm. Moderns mazumtirdzniecības komplekss tika uzcelts nopostītās Armazéns do Chiado vietā (bijušais lielākais veikals Lisabonā).
Augstāk kalnā atrodas 17. gadsimta Bairro Alto rajons, bet lielākā daļa tā ēku tika celtas 18. un 19. gadsimtā. Šeit vērojama valdzinoša senu pārtikas veikalu dažādība, mākslas galerijas un mājas ar balkoniem. Dienas laikā bērni ķīvējas starp žūstošām drēbēm, un vecāka gājuma cilvēki pulcējas bāros. Naktīs atdzīvojas Bairro Alto restorāni, disko zāles un fado klubi. Šis rajons vienmēr bijis uzskatīts par samērā rupju vietu, un dažās ielās nav ieteicams pastaigāties pēc tumsas iestāšanās, bet kopumā šis rajons ir drošs, ievērojami kompakts un fascinējošs.
Sintra
Mauri bija pirmie, kas uzcēla pili Lisabonas ziemeļrietumu daļā Sintrā, lai aizstāvētos pret kristiešu spēkiem dona Alfonso Henrikes vadībā. Pils nokļuva kristiešu īpašumā 1147. gadā. Sintras zaļojošie pakalni un ielejas vēlāk kalpoja par Portugāles valdnieku un aristokrātu vasaras mājvietu. Šī Viduslaiku pils bija bagātības un spēka iemiesojums. 18. un 19. gadsimtā šī vieta apbūra daudzus angļu ceļotājus, dzejniekus un rakstniekus – arī lordu Baironu. Kāds angļu dzejnieks aprakstījis Sintru kā „svētīgāko vietu visā neapdzīvojamā pasaulē.” Sintra, pateicoties tās vēsturiskajam nozīmīgumam, tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.
Sintras burvīgumu var izbaudīt pastaigā, braucienā ar autobusu vai pajūgā. Ir pieejamas dažas pastaigu takas (ja vēlaties izbēgt no cilvēku pūļiem), kas ved gar senām klostera ēkām, muižām, dārziem un tirgus ciematiem. Visvieglāk šo ceļu var veikt ar automašīnu, it īpaši tad, ja vēlaties nokļūt līdz pašiem Sintras ziemeļiem, kur atrodas Mafra ar tās milzīgo klosteri. Jūs varat piedalīties ekskursijā ar gidu (to var sarunāt tūristu birojā) vai doties ar taksometru.
Rietumdaļā Atlantijas okeāns apskalo pludmales un zemesragus, tostarp arī Rokas ragu – rietumu galējo punktu, kuru iezīmē bāka. Starp Lisabonu un Sintru atrodas Queluz pilsēta, kas pārsteidz ar Baroka stila pili, kuru ieskauj skulptūrām piesēti dārzi.
Atvērts: no trešdienas līdz pirmdienai 09:00-17:00.
Piedāvājam ņemt ceļā līdzi mūsu ieteikumus, ko apskatīt, kā maksāt, ko iegādāties tālajā zemē, tas ir mūsu Privātais ceļvedis latviešu valodā.
Kad rezervēts izdevīgs Portugāles, Algarves vai Madeiras ceļojums, Jūs iegūstat ceļvedi par brīvu!
